Cunnannatu ru’ pugressu

‘U scarpareddu cu la varva lasca

di st’ebbica, dinari u ‘ nni vusca

ncira l’u spau, spampina la nasca

pass’a’ jurnata,cu la testa ‘nfusca.

Nnarbuliatu : l’a’ tigna s’arraspa

e si l’a’  scuitta puru cu la musca

t’assurtigghia l’a sola cu la raspa

zappa furmentu, arricogghi ciusca.

Poviru scarpareddu, e’ arruvinatu

ti ‘nnimica : pi fin’a’  maistranza

du pugressu, si senti cannannatu

ti campa sempri a pisu ri’ valanza

ricoggh’i’ rispiri, privi di sustanza

e  sulu d’abbili, si inchi l’a’ panza.

Questa voce è stata pubblicata in Poesie dialettali siciliane e contrassegnata con , , , , , . Contrassegna il permalink.

Lascia un commento